Kā iepriekš tika prognozēts, vājā ekonomiskā situācija eirozonā šī gada sākumā ir ietekmējusi arī Latvijas izaugsmes rādītājus un ekonomikas pieauguma tempi ir kļuvuši mērenāki.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes ātro novērtējumu iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms šī gada 2.ceturksnī bija par 3,8% lielāks nekā 2012.gada 2.ceturksnī. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, IKP ir palielinājies par 0,5% (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem). Ceturkšņa laikā šāds IKP pieaugums ir mērenāks nekā iepriekšējos ceturkšņos.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, vērtējot IKP datus, norāda: „Lai īstenotu ilgtermiņa ekonomikas izrāvienu, pirmām kārtām, nepieciešams vairot darba ražību jeb produktivitāti. IKP pieaugums joprojām ir lielisks uz stagnējošās Eiropas fona un tā dzinulis šobrīd ir Latvijas patērētāju noskaņojuma uzlabošanās, kas izpaužas iekšzemes patēriņa pieaugumā. Iekšzemes patēriņa pieaugums pats par sevi ir pozitīvi vērtējums, jo liecina, ka krīze ir pārvarēta arī šajā jomā, pieaugot mājsaimniecību ienākumiem un paļāvībai uz nākotni. Tomēr ilgtermiņā patēriņa pieaugums var balstīties tikai tajos ienākumos, ko paši saražojam un nopelnam. Šajā ziņā ir jāpievērš uzmanība nelielam kritumam apstrādes rūpniecībā un eksportā, ko var skaidrot ar nelabvēlīgu situāciju ārējos tirgos, vispirmām kārtām Eiropā.
Eksperti ir skaidrojuši, kāpēc rūpniecības pieaugums šobrīd neatbilst mūsu vēlmēm. Tomēr ar skaidrojumu būs par maz – nepieciešama uzņēmēju un valdības kopīga rīcība, lai sekmētu investīcijas, inovācijas un produktivitātes pieaugumu, citiem vārdiem – modernas ražošanas un pakalpojumu jomas attīstību Latvijā. Uz šo mērķi ir vērsta Nacionālā industriālā politika, kuras pamatnostādnes valdība ir pieņēmusi un iekļāvusi Nacionālajā attīstības plānā. Modernas ražošanas attīstībai Latvijā tuvākajos gados būs pieejami vairāk nekā 800 miljoni eiro, un tie ir līdzekļi, kas mērķtiecīgi ieguldāmi industrializācijā un ekonomikas izrāviena īstenošanā. Tāpat jau tagad ir nepieciešama valdības rīcība, veidojot attīstību stimulējošu politiku – gan rodot labāko risinājumu darbaspēka nodokļu jautājumā, gan veidojot uz attīstību vērtu valsts budžetu 2014.gadam”.
Ekonomisko izaugsmi pozitīvi ietekmē pakalpojumu nozaru izlaides palielinājums (pieaug mazumtirdzniecības apgrozījums, palielinās būvniecības apjoms). Tomēr jāatzīmē, ka mūsu izaugsmi negatīvi ietekmē vājais ārējais pieprasījums un rūpniecības ražošanas apjomu samazinājums saistībā ar AS „Liepājas metalurga” nedienām.
Šogad 2.ceturksnī apstrādes rūpniecībā saražotās produkcijas apjomi bija par 0,6% mazāki nekā pērnā gada atbilstošajā periodā. Arī pārvadāto un pārkrauto kravu apjomi dzelzceļā un ostās atpaliek no pagājušā gada rādītājiem. Tajā pašā laikā palielinājies uz iekšējo tirgu orientēto nozaru devums kopējā tautsaimniecības izaugsmē. Arī apstrādes rūpniecības vairākās nozarēs būtiski ir palielinājusies iekšējā tirgū realizētās produkcijas apjoms. Piemēram, pārtikas rūpniecība, kas vietējā tirgū realizē vairāk nekā 60% produkcijas, šī gada pirmajā pusē ir kāpinājusi saražotās produkcijas apjomus par vairāk nekā 4%, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Pakāpenisks aktivitāšu pieaugums būvniecībā veicina pieprasījuma pieaugumu pēc nemetālisko minerālu izstrādājumiem. Straujāki pieauguma tempi nekā vidēji apstrādes rūpniecībā ir novēroti nozarēs, kuru īpatsvars Latvijas rūpniecībā pagaidām ir bijis mazs. Piemēram, tādās nozarēs kā datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana, elektrisko iekārtu ražošana, papīra izstrādājumu ražošana, poligrāfija un mēbeļu ražošana produkcijas apjomi ievērojami pārsnieguši iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeni.
Ārējā vidē joprojām pastāv ļoti liela nenoteiktība par tālākajām attīstības perspektīvām. Var prognozēt, ka daļā no Latvijas preču noieta tirgiem kopējais pieprasījums būs zems un ekonomiskās situācijas uzlabošanās gada otrajā pusē nebūs izteikta. Tas nozīmē, ka Latvijas preču un pakalpojumu eksporta apjomu pieaugums kopumā šogad būs mērenāks nekā iepriekšējos gados. Vienlaikus gaidāms straujāks pieprasījuma kāpums iekšējā tirgū, ko nosaka nodarbinātības pieaugums un darba samaksas kāpums, kā arī fiskālās situācijas uzlabošanās. Ekonomikas ministrija prognozē, ka Latvijas ekonomikas izaugsme kopumā 2013.gadā varētu sasniegt 4,5%.
