23. un 24.oktobrī ES valstu un valdību vadītāji Briselē tikās kārtējā Eiropadomē, kur apsprieda vairākus aktuālus jautājumus, kā arī apstiprināja Eiropas Komisijas (EK) jauno sastāvu. Tikšanās laikā Eiropadome vienojās par klimata un enerģētikas politikas ietvaru laika posmam līdz 2030.gadam, kā arī diskutēja par sarežģīto ekonomikas un nodarbinātības situāciju Eiropā un ārpolitikas jautājumiem, informē Minsitru kabinets.
Klimata un enerģētikas politikas diskusijās Ministru prezidente panāca, ka tika pieņemti Latvijai labvēlīgi lēmumi. Tika apstiprināti Latvijas attīstībai pozitīvi emisiju samazināšanas principi, radot trīs veida kompensāciju mehānismus, kas palīdzēs Latvijai līdzsvarot emisiju samazināšanas un tautsaimniecības attīstības mērķus. Tika arī atkārtoti atzīts, ka Baltijas valstu elektrības tīklu sasaistei un sinhronizēšanai ar visas Eiropas Savienības tīkliem ir būtiska nozīmes ES enerģētiskās neatkarības un drošības stiprināšanai un tam tiks paredzēts nepieciešamais ES fondu līdzfinansējums arī pēc 2020.gada.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma uzsvēra, ka ES klimata politikā tika panākti Latvijai labvēlīgi nosacījumi. “Klimata un enerģētikas paketē tika iekļauti nosacījumi, kas būtiski stiprinās ES un Baltijas reģiona enerģētisko drošību,” norādīja Ministru prezidente.
Diskutējot par ekonomikas jautājumiem, tika secināts, ka ES ekonomikas izaugsme joprojām ir vāja un bezdarba līmenis saglabājas augsts. Lai rastu iespējas izaugsmes veicināšanai, Eiropadome pauda atbalstu Eiropas Komisijas iecerei ieguldīt papildus 300 miljardu eiro publiskās un privātās investīcijas.
Apspriežot Ebolas vīrusa izplatību, Eiropadome apņēmās, ka ES arī turpmāk sniegs visu iespējamo atbalstu slimības ierobežošanai. ES dalībvalstis kopā jau ir sniegušas 600 miljonu eiro atbalstu un nākotnē tas tiks vēl papildināts. Tāpat Eiropadome apņēmās nodrošināt slimības apkarošanā iesaistītā medicīnas personāla evakuāciju, aprūpi un izveseļošanās izmaksas, ja tādas rastos, esošo resursu ietvaros. Jaunās EK humanitārās palīdzības un krīzes komisārs Kristoss Stilianides (Christos Stylianides) tika nozīmēts par ES kopējās rīcības koordinatoru.
Izvērtējot situāciju Ukrainā, dalībvalstu līderi apliecināja, ka arī turpmāk būs iesaistīti un ieinteresēti Ukrainas krīzes politiskā noregulējumā. Tika izteikts atkārtots aicinājums Krievijas Federācijai uzņemties atbildību par Minskas vienošanās īstenošanu, t.sk. ierobežot ieroču un kaujinieku pārvietošanos no savas teritorijas uz Ukrainu. ES uzmanīgi sekos, lai vēlēšanas Ukrainā noritētu brīvi, atklāti un demokrātiski.
Eiropadome norādīja, ka tuvojošajām vēlēšanām Moldovā būs ievērojama loma Asociācijas līguma tālākajā ieviešanā. Tāpat Eiropadome izteica bažas par saspīlējuma pieaugumu Vidusjūrā Kipras ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.
