Home » Eiropa, Jaunumi » Paredzēts, ka nākamgad pieaugs eirozonas ekonomika

Paredzēts, ka nākamgad pieaugs eirozonas ekonomika

euro-notes_2557385b

Jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) Eirozonas ekonomikas apskats Eurozone Economic Forecast atklāj, ka, lai arī šī gada pēdējo mēnešu rādītāji ir bijuši vājāki par šī gada pirmo trīs ceturkšņu rezultātiem, nākamgad Eirozonas ekonomika augs nedaudz straujāk, IKP pieaugumam sasniedzot 1.3%, pretēji 0.8% šogad. Laikā no 2016. – 2018. gadam Eirozonas izaugsmei būtu jāpaātrinās līdz 1.7% gadā.

Kā uzskata EY ekonomisti, būtiskāko atbalstu Eirozonas ekonomika radīs iekšējā tirgū, kur mājsaimniecības iegūs no krītošām enerģijas cenām, kas, attiecīgi, stiprinās mājsaimniecību patēriņu, kam vajadzētu augt par 1.3% nākamgad, pretēji vien 0.8% pieaugumam šogad. EY pētnieki norāda, ka daudzu Eirozonas valstu iedzīvotāji saņem negaidītu, būtisku izdevumu ietaupījumu uz enerģijas, it īpaši degvielas, cenas krituma rēķina, ņemot vērā, ka naftas cena nokritusies līdz aptuveni 85 ASV dolāru par bareli līmenim pēc tam, kad tā turējās virs 100 ASV dolāru robežas gandrīz četrus gadus (15 ceturkšņus pēc kārtas).

Eirozonas ekonomikas izaugsmi nākamgad stiprinās arī lielāks eksporta pieprasījums Lielbritānijā un ASV, kas pēc krīzes atgūstas straujāk. Nākamgad Eirozonas eksporta izaugsmei būtu jāpārsniedz 3% robeža, bet gadu vēlāk 4% līmeni. Eksporta izaugsme pie tam sekos pat neskatoties uz zemāku pieprasījumu straujas attīstības valstīs, norāda EY eksperti.

“Tuvāko gadu laikā Eirozona iegūs zināmu izaugsmes stabilitāti pēc ieilgušajiem pēckrīzes gadiem. Taču jāņem vērā, ka Eirozonas spējas pārciest vēl kādu krīzi vai absorbēt ārējus šokus tuvāko gadu laikā var būt teju izsmeltas, jo Eirozonas arsenālā sāk trūkt efektīvu līdzekļu ekonomikas stimulēšanai. Proti, septiņām Eirozonas valstīm valsts parāds jau ir virs 90% no IKP, bet piecām tas pārsniedz 100%, kas ierobežo fiskālās politikas iespējas. Tāpat arī finansēšanas likmes vairs nav kur būtiski samazināt, kas nozīmē, ka jaunas krīzes gadījumā, Eiropas Centrālai bankai būtu jālieto radošāki risinājumi, piemēram, valstu parādzīmju uzpirkšanas programmas,” stāsta Guntars Krols, EY partneris Baltijā.

EY apskats paredz, ka, lielā mērā pateicoties Eiro vērtības samazinājumam, būs izdevies novērst arī deflācijas draudus un inflācijas līmenis pēc tikai 0.5% šogad augs līdz 0.9% nākamgad un 1.4% 2016. gadā. EY neparedz Eiro vērtības izaugsmi tuvākajos gados un uzskata, ka 2017. gada sākumā Eiro vērtība būs aptuveni 1.20 ASV dolāri par Eiro, pretēji aptuveni 1.33 līmenim šī gada trešajā kvartālā.

Eirozonas izaugsmes kursu atbalsta arī neliels investīciju līmeņa pieaugums, kur EY pētnieki paredz 1.2% izaugsmi nākamgad, pretēji vien 0.5% šogad. Investīciju pakāpenisko atgūšanos stiprina pārliecība par banku sektoru, kas pavisam nesen izturējis Eiropas Centrālās bankas stresa pārbaudes, kā arī kopējs pieprasījuma vides uzlabojums vienotās valūtas zonā, norāda EY ekonomisti.

 

 

Atslēgas vārdi: , , ,

Komentēt


© 2016 Eksports.lv · RSS · Designed by Theme Junkie · Powered by WordPress