Home » Jaunumi, Latvija » Tūrisma nozare ir atradusi jaunus darbības virzienus; valsts politika vērsta uz nozares konkurētspējas un eksportspējas stiprināšanu

Tūrisma nozare ir atradusi jaunus darbības virzienus; valsts politika vērsta uz nozares konkurētspējas un eksportspējas stiprināšanu

Tūrisma industrija sāk pamazām atkopties no Covid-19 pandēmijas radītajām negatīvajām sekām – 2023. gadā 11 mēnešos Latvijas tūristu mītnēs izmitināti par 12 % vairāk vietējo un ārvalstu viesu nekā 2022. gada vienpadsmit mēnešos, atsevišķos tūrisma segmentos audzis arī vidējais viesu maksātspējas līmenis. Pērn atvērtas virkne gan iepriekš slēgtas, gan no jauna izveidotas viesnīcas, restorāni, kafejnīcas, attīstīti jauni tūrisma infrastruktūras projekti gan Rīgā, gan ārpus Rīgas.

Taču nozares izaugsmes tempus joprojām kavē Krievijas karadarbības Ukrainā sekas. Ja līdz kara sākumam aptuveni 30 % tūristu, kas apmeklēja Latviju, bija no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas, tad šobrīd šis apjoms jākompensē ar viesiem no citām valstīm. Ģeopolitiskā situācija negatīvi ietekmē karadarbībā iesaistīto valstu kaimiņvalstis, tostarp Baltijas valstis, apdraudot Baltijas kā droša tūrisma galamērķa reputāciju. Savukārt, strauji pieaugušās energoresursu izmaksas un inflācija kopumā apdraud viesmīlības un ēdināšanas nozares uzņēmumu dzīvotspēju.

“Skaidrs, ka kovida laiks un būtiskas tirgus daļas zaudēšana pēc Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara Ukrainā Latvijas tūrisma nozarei bija smags trieciens. Ar gandarījumu varu teikt, ka nozare šobrīd ir atguvusies, atradusi jaunus darbības virzienus un produktus. Taču tai ir nepieciešams valsts atbalss, ko mēs no savas puses mēģinām maksimāli nodrošināt. Ekonomikas ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ir atvērtas jaunām nozares iniciatīvām un kopīgam darbam izaugsmes mērķu sasniegšanai,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Latvijas Tūrisma un pasākumu nozares eksporta veicināšanas stratēģija 2023.–2027. gadam definē eksportspēju kā būtiskāko komponenti tūrisma nozares attīstības perspektīvā, vienlaikus padarot tūrisma nozari inovatīvāku, ilgtspējīgāku un efektīvāku. Tūrisma politikas mērķis ir Latvijas tūrisma eksporta pieaugums līdz 1,52 mljrd. EUR 2027. gadā. Lai to sasniegtu, valsts atbalsta pasākumi tiek plānoti un īstenoti četros rīcības virzienos – jaunu produktu un galamērķu attīstībā, pieprasījuma veicināšanā, datos balstītas pārvaldības īstenošanā un uzņēmējdarbības vides tūrisma jomā pilnveidošanā un normatīvā regulējuma sakārtošanā.

Tūrisma nozares komersantus aicinām izmantot valsts atbalsta programmu dotās iespējas. Īpaši tūrisma nozares attīstības sekmēšanai izstrādāta Tūrisma produktu attīstības programma ar kopējo finansējumu 6,4 milj. EUR apmērā, kas izstrādāta ar mērķi sekmēt jaunu tūrisma produktu attīstīšanu. Savukārt Atbalsta programma MVU inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai vērsta uz uzņēmējdarbības un eksportspējas veicināšanu. Tāpat valsts atbalsts tūrisma nozarei pieejams citās mūsu atbalsta programmās.

Lai nodrošinātu Latvijas konkurētspēju Baltijas valstu, kā arī Baltijas jūras reģiona valstu līmenī, kā īpašs rīcības virziens izdalāms starptautisko investīciju piesaiste stratēģiski svarīgu tūrisma produktu attīstībā un ļoti lielu, starptautiski pamanāmu pasākumu – dižpasākumu – organizēšanā Latvijā. Nule Ministru kabinetā atbalstītā dižpasākumu iniciatīva nodrošinās gan starptautisko atpazīstamību Latvijai kā drošam un kvalitatīvam galamērķim, gan apgrozījumu un ekonomisko izaugsmi tūrisma un saistīto nozaru komersantiem. Šobrīd Ekonomikas ministrija sadarbībā ar par jomu atbildīgajām ministrijām un nozarēm uzsākusi darbu pie pastāvīgā regulējuma izstrādes atbalsta piešķiršanai dižpasākumiem.

Ļoti lielu, starptautisku pasākumu organizēšana atstāj ne tikai būtisku ietekmi uz valsts budžetu, bet arī uz ārvalstu dalībnieku un apmeklētāju piesaistītajiem naudas līdzekļiem jeb tēriņiem Latvijā. Tūrisma un pasākumu eksports nodrošina darbu un ienākumus ne vien klasiskajās ar tūrismu saistītajās jomās, bet veicina eksporta ieņēmumu plūsmu valstī arī netieši, piemēram, izklaides un kultūras pakalpojumi, finanšu un apdrošināšanas pakalpojumi, medicīnas pakalpojumi, vides labiekārtošana, transports, mazumtirdzniecība u.c. Turklāt šāda līmeņa pasākumu organizēšana rada fiskāli nenovērtējamu ietekmi uz valsts starptautisko atpazīstamību un valsts tēlu.

Tāpat šogad viens no lielākajiem starptautiska līmeņa un līdz ar to arī mūsu lielākajiem izaicinājumiem būs īstermiņa īres mītņu tirgus sakārtošana. Izvērtējot iespējas pilnveidot normatīvo regulējumu tūrisma jomā ar mērķi mazināt nelegālo tūrisma pakalpojumu sniegšanas riskus, kā arī pamatojoties uz Eiropas Parlamenta regulu par datu vākšanu un kopīgošanu saistībā ar izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumiem (pēc tās pieņemšanas) un ES dalībvalstu pieeju īstermiņa īres pakalpojumu regulējuma izstrādē, arī Latvijā būs jārod efektīvākais risinājums, definējot īstermiņa īres mītnes specifiku un konkrētas prasības to darbībai.

Šīs nedēļas nogalē Rīgā notiek ikgadējā starptautiskā tūrisma izstāde Balttour, kurā pārstāvēti 300 tūrisma uzņēmumi. Balttour savas pastāvēšanas 30 gadu laikā kļuvusi ne tikai par atzītu ikgadēju tūrisma nozares profesionāļu un uzņēmēju tikšanās vietu, bet arī par Baltijas ceļotāju gaidītāko notikumu, kas ļauj atklāt un iepazīt dažādus galamērķus Baltijā un visā pasaulē. Ekonomikas ministrija izsaka pateicību Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijai (ALTA) – starptautiskās Balttour izstādes iniciatorei, kas šo gadu laikā ir ieguldījusi ievērojamu darbu izstādes veidošanā un attīstībā.

Komentēt


© 2016 Eksports.lv · RSS · Designed by Theme Junkie · Powered by WordPress