Rezumējot augusta ārējās tirdzniecības datos redzamo, tie rāda, ka Latvijas rūpniecība un lauksaimniecība turpina sparīgi pretoties pandēmijas ietekmei. Salīdzinājumā ar pērno augustu preču eksports samazinājās par 3,7%. Taču, ja tiek koriģēta darba dienu skaita ietekme, eksports gada griezumā pieaudzis par 0,5%. Gada pirmajos astoņos mēnešos eksports samazinājies par 3,2%. Ir vairākas valstis, kuras šogad zaudējušas vairāk nekā piektdaļu ārējo ieņēmumu – tai skaitā Francija, Spānija, Itālija. Situācija Latvijas preču eksporta nozarēs nerada sajūsmu, bet tā ir krietni labāka nekā Eiropā kopumā.
Aizvadītajos trīs mēnešos kopā eksports ir audzis par 167 miljoniem eiro, pretstatā 193 miljonu kritumam aprīlī un maijā. Septembrī eksportu vēl varētu palielināt labā graudu raža, bet kopumā atkopšanās no pandēmijas pirmā viļņa Eiropā ir noslēgusies, diemžēl ir sācies otrais. Tāpēc tuvākā nākotnē riski ir vairāk nekā iespējas, taču preču nozaru izredzes uz kopējā fona izskatās labi. Šobrīd redzam satraucošu koronavīrusa gadījumu skaita kāpumu arī Latvijā, kas noteikti pasliktinās jau tā diezgan bēdīgo situāciju pakalpojumu nozarēs. Turpretim preču eksporta izredzes arī šī gada ceturtajam ceturksnim ir diezgan labas. Lielākais risks ir uzņēmumu darbības daļēja vai pilnīga apturēšana darbinieku inficēšanās dēļ. Tāpēc no ekonomiskā viedokļa ir pamatoti stingri socializēšanās ierobežojumi. Potenciālais kaitējums rūpniecībai ražošanas apturēšanas dēļ noteikti ir lielāks nekā pakalpojumu nozaru ierobežojumu ekonomiskā cena.
Pieprasījuma pusē situācija ir apmierinoša. Piemēram, Latvijas rūpniecības eksporta pasūtījumu vērtējums septembrī pirmo reizi kopš marta pacēlās virs vēsturiski vidējā. Eiropas Savienībā rūpniecības noskaņojums ir atgriezies marta līmenī. Eirozonas rūpniecības PMI indekss septembrī audzis no 51,7 līdz 53,7 punktiem, sasniegto līmeni varētu raksturot kā “mērenu optimismu”. Samazinās ražotāju cenu deflācija eirozonā. Ražotāju cenu indeksa gada izmaiņas augustā -1,8%, maijā bija -3,5%. Norvēģijas bankas DNB globālais makro indekss septembrī sasniedza augstāko punktu kopš 2019. gada sākuma.
Viegli apbēdina tas, ka eksporta samazināšanās varētu būt notikusi galvenokārt uz vietējas izcelsmes produktu, mazāk uz re-eksporta rēķina. Augustā par 6,4% samazinājās koksnes eksports, iepriekšējā mēnesī tas auga par 11,3%, to pusnopietni varētu saukt par kuģu kursēšanas grafika ietekmi, kam liela nozīme nav jāpiešķir. Arī tam, ka graudu eksports bija mazāks nekā pērn augustā, visdrīzāk ir šāds iemesls. Pērn augustā pret iepriekšējo mēnesi graudu eksports pieauga no 3,9 līdz 76,4 miljoniem, bet šogad no 2,7 līdz 58,9 miljoniem eiro. Tā kā raža ir ļoti laba, nākamajos mēnešos svārsta kustība drīzāk būs uz pieauguma pusi.
Par pandēmijas prognozēm daudz izsakās cilvēki, kuriem šī joma nav pamatkompetence. Dažkārt tas tomēr ir jādara, lai izklāstītu pieņēmumus, uz kuriem balstīti spriedumi par ekonomikas tuvāko nākotni. Tuvākais pusgads sabiedrības veselības problēmu dēļ būs sarežģīts, ir iespējama atkārtota recesija gan eirozonā kopumā, gan Latvijā. Taču Luminor ekonomisti sagaida, ka no nākamā gada 2. ceturkšņa pandēmijas ietekme uz pasaules ekonomiku sāks strauji mazināties. Pandēmija var zaudēt bīstamību vairākos veidos – efektīva vakcīna, jauni ārstēšanas paņēmieni, vīrusa dabiskā evolūcija, pūļa imunitāte. Lielākās cerības tiek pamatoti liktas uz vakcīnu, jo vēsturiski panākumus ir guvuši 85% izstrāžu, kas sasniegušas trešo pētījumu fāzi. Lai vakcīnu saražotu pietiekamā skaitā visiem pasaules iedzīvotājiem, būs vajadzīgi vairāki gadi, taču no ekonomiskā viedokļa svarīgākais ir jautājums – kad imunitāti iegūs pasaules turīgo valstu aktīvākā iedzīvotāju daļa.
Tāpēc Latvijas ražojošajiem uzņēmumiem ir jāturpina rūpīgi ievērot piesardzības pasākumi, lai varētu izmantot diezgan labvēlīgo pieprasījumu. Kovidmurga beigas nav gaidāmas rīt uz pusdienas laiku, bet svaiga vēja plūsma no tuneļa gala ir jūtama.
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
