Home » Jaunumi, Latvija » FM: Preču eksports turpina palielināties, bet ģeopolitiskie riski vidējā termiņā mazinās eksporta izaugsmi

FM: Preču eksports turpina palielināties, bet ģeopolitiskie riski vidējā termiņā mazinās eksporta izaugsmi

2022. gada janvārī saglabājās pērnā gada novērotās tendences un turpinās strauja Latvijas preču eksporta izaugsme. Preču eksporta vērtība palielinājās par 29,6% jeb par 313 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 2021. gada janvāri, tādējādi sasniedzot 1369 miljonus eiro. Šā gada sākumā preču eksporta pieaugumu veicināja vēl labvēlīgāka ārējā vide, kas ir saistīts ar pasaules ekonomikas un ārējās tirdzniecības attīstību, kā arī strauju preču cenu kāpumu.

Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos preču eksporta pieaugums 2022. gada sākumā bija vērojams visās preču grupās. Galvenais preču eksporta virzītājspēks 2022. gada sākumā bija koksne un koka izstrādājumu preču grupa, kas ir lielākā preču eksporta grupa, veidojot gandrīz 20% no kopējā preču eksporta. Salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri tā ir augusi par 41,3%, izskaidrojot ceturtdaļu no kopējā preču eksporta pieauguma. Koksnes un koka izstrādājumu eksporta pieaugums bija vērojams visos lielākajos noieta tirgos – Vācijā, Lietuvā, Dānijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Igaunijā. Apvienotā Karaliste joprojām paliek lielākais eksporta tirgus, kas veido 22% no kopējā koksnes un koka izstrādājumu eksporta vērtības. Šā gada janvārī tieši uz Apvienoto Karalisti bija fiksēts lielākais koksnes eksporta pieaugums. Zīmīgi, ka straujš koksnes un koka izstrādājumu eksporta pieaugums bija vērojams arī uz Franciju, Itāliju un Japānu. Šāda tendence vērojama kopš pērnā gada vidus, kas liecina par jaunu eksporta tirgus apgūšanu.

Kopā ar koksni arī strauji palielinājies minerālproduktu, kā arī metālu un to izstrādājumu eksports, attiecīgi par 106,2% un 65,1% gada izteiksmē. Minerālproduktu eksporta kāpumu veicināja naftas produktu, dabasgāzes, elektroenerģijas eksports. Savukārt, metālu preču grupas eksporta pieaugumu veicināja dzelzs atkritumu, kā arī plakanās dzelzs un tērauda velmējumu eksporta pieaugums. Spēcīgu eksporta kāpumu koksnei, minerālproduktiem un metāliem nodrošināja būtisks šo izejvielu cenu kāpums. Eksporta vienības vērtību dati par janvāri vēl nav pieejami, bet pērnā gada decembrī koksnes eksporta vienības cena gada griezumā pieauga par 39,7%, naftas produktiem par 51,2%, bet metāliem par 69,9%.

Lai arī gada sākums iezīmējās kā labs preču eksporta attīstībai, tomēr, sākot ar otro ceturksni, preču eksporta pieauguma tempi mazināsies. Pirmkārt, tas ir saistīts ar augsto bāzi pērnajā gadā. Otrkārt, vēl joprojām jūtams atsevišķu detaļu un komponenšu trūkums pasaules tirgū kopumā, bet Krievijas iebrukums Ukrainā tikai saasina atsevišķu detaļu pieejamību un piegādi. Treškārt, lai ierobežotu Krievijas agresiju Ukrainā, ASV, Eiropas Savienība (ES), kā arī vairākas citas pasaules valstis ieviesa ekonomiskās sankcijas pret Krieviju. Ekonomiskā situācija Krievijā pēdējās nedēļās ir strauji pasliktinājusies, bet rubļa vērtība pret eiro samazinājās par 58%. Papildus tam sankcijas finanšu sektorā apgrūtinās savstarpējos norēķinus, negatīvi ietekmējot ārējo tirdzniecību. 2021. gadā kopumā Latvijas preču eksports uz Krieviju veidoja 1196 miljonus eiro, kas bija 7,3% no kopējā preču eksporta vērtības. Lai arī kopš 2014. gada, kad Krievija anektēja Krimas pussalu, uz ko ASV un ES ieviesa sankcijas pret Krieviju un Krievija noteica embargo pārtikas preču importam, Latvijas eksporta vērtība uz Krieviju praktiski nav mainījusies, tomēr tās īpatsvars kopējā eksportā būtiski saruka. 2021. gadā Krievija bija piektais lielākais eksporta tirgus, kamēr 2013. gadā trešais lielākais ar īpatsvaru kopējā eksportā 11,6%. Lielāku negatīvo ietekmi straujās rubļa devalvācijas dēļ izjutīs uzņēmumi, galvenokārt, mašīnbūves, farmācijas, apģērbu un audumu, kā arī alkoholisko dzērienu ražotāji, kam eksports uz Krieviju līdz šim ir bijis ievērojams.

Sagaidāms, ka eksports uz Baltkrieviju un Ukrainu arī mazināsies. Tādējādi ģeopolitiskās situācijas pasliktinājums Eiropā, kā arī augstās energoresursu cenas varētu negatīvi ietekmēt Latvijas eksportējošo uzņēmumu konkurētspēju. Tomēr preču eksporta struktūra ir samērā labi diversificēta gan valstu, gan preču grupu ziņā, līdz ar to sagaidāms, ka preču eksports turpinās palielināties, bet pieauguma tempi būs zemāki.

Atslēgas vārdi:

Komentēt


© 2016 Eksports.lv · RSS · Designed by Theme Junkie · Powered by WordPress