2024. gada 19. marta sēdē Ministru kabinets iepazinās ar Ekonomikas ministrijas sadarbībā ar Latvijas Tūrisma konsultatīvās padomes locekļiem sagatavoto Latvijas Tūrisma un pasākumu nozares eksporta veicināšanas stratēģiju līdz 2027. gadam.
“Stratēģija ir izstrādāta laikā, kad tūrisma nozare vēl ir atveseļošanās posmā pēc COVID-19 pandēmijas radītajiem zaudējumiem un saskaras ar būtiskiem izaicinājumiem ģeopolitiskās situācijas dēļ, līdz ar to nepieciešams jauns skaidrs redzējums par tūrisma nozares ienesīgumu un eksportspējas jaudu, kā arī jauni instrumenti nozares eksporta izrāviena sekmēšanai. Mēs piedāvājam iestrādnes jaunai tūrisma nozares attīstības politikas paradigmai – izvirzām nozares eksportspēju, starptautisko konkurētspēju un atpazīstamību kā būtiskākās komponentes tūrisma nozares attīstībai. Vienlaikus nozarei jākļūst inovatīvākai, ilgtspējīgākai un efektīvākai. Mūsu mērķis ir panākt Latvijas tūrisma eksporta pieaugumu līdz 1,52 miljardiem eiro 2027. gadā,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Stratēģija sniedz konspektīvu ieskatu esošajā situācijā tūrisma nozarē un skaidro tūrisma un pasākumu nozares attīstības mērķi, vīziju un misiju, kā arī ietver galvenās prioritātes nozares attīstības mērķa sasniegšanai.
Stratēģijā ir noteikta kopēja vīzija tūrisma nozares attīstībai, paredzot, ka Latvija ir pievilcīgs un dzīvotspējīgs tūrisma galamērķis jebkurā sezonā. Kā galvenā misija ir noteikts – palielināt Latvijas tūrisma nozares eksportspēju, veicinot inovatīvu, personalizētu tūrisma produktu un produktu ar augstu pievienoto vērtību veidošanu un popularizēšanu, ievērojot ilgtspējīgas attīstības principus.
Lai sasniegtu Stratēģijā izvirzīto mērķi, būtiski ir veicināt investīcijas lielu starptautiski pievilcīgu tūrisma projektu attīstībai, veikt aktīvu Latvijas kā droša tūrisma galamērķa mārketingu, kā arī nodrošināt uzņēmēju eksportspēju veicinošas atbalsta programmas. Stratēģijā noteiktas četras būtiskākās prioritātes jeb stratēģiskie virzieni mērķa sasniegšanai:
- produktu un galamērķu attīstība, kas paredz jaunu un inovatīvu produktu ar augstu pievienoto vērtību veidošanu un ieviešanu tirgū, jaunu sadarbības formu veidošanu tūrisma produktu attīstībā un komersantu kompetences stiprināšanu;
- pieprasījuma veicināšana, kas paredz efektīvas mārketinga aktivitātes Latvijas kā tūrisma galamērķa un Latvijas tūrisma produktu atpazīstamības veicināšanai, īpaši strādājot uz jauniem, perspektīviem tūrisma tirgiem;
- datos balstīta pārvaldība – paredz vienota risinājuma/ sistēmas izstrādi tūrisma nozarei nozīmīgu datu ieguvei un atvērto datu pieejamības nodrošināšanai iesaistītajām pusēm, kā arī veikt padziļinātus tūrisma jomas pētījumus;
- uzņēmējdarbības vides tūrisma jomā pilnveidošana un tūrisma jomas normatīvā regulējuma sakārtošana – paredz pārskatīt Tūrisma likumu, kā arī izstrādāt īstermiņa īres mītņu regulējumu.
“Lai gan Stratēģijā fokusējamies uz tūrisma eksporta stimulēšanu, nedrīkstam aizmirst arī par vietējā tūrisma attīstību. Latvijā būtiskas ir tradīcijās balstītas vietējā tūrisma aktivitātes, kas bieži vien ir ģimenes uzņēmumi, un pamatā kļūst par reģionālā tūrisma piedāvājuma stūrakmeni un potenciālu eksportspējas celšanai reģionos. Veicinot vietējā tūrisma attīstību un izstrādājot jaunus produktus tieši vietējam tirgum, tūrisma uzņēmumi, reģioni un pašvaldības veicinās savu novitāti un konkurētspēju,” pauž ekonomikas ministrs.
Noteikto prioritāšu īstenošanu caurvij horizontālās komponentes – digitalizācija un vides, sociālā un ekonomiskā ilgtspēja.
Stratēģija ietver divus rīcības plānus jeb darbības virzienus – Latvijas tūrisma starptautiskās atpazīstamības nodrošināšana un Darījumu un pasākumu tūrisma eksporta veicināšana, kas tiks realizēti atbilstoši pieejamajam ES fondu un valsts budžeta līdzekļu apjomam. Vienlaikus, paredzēts, ka jauni rīcības plāni var tikt izstrādāti jebkurā Stratēģijas īstenošanas laika posmā, ņemot vērā aktuālo situāciju tūrisma un pasākumu nozarē, izaicinājumiem vai tūrisma nozares profesionāļu priekšlikumus.
