Home » Jaunumi, Latvija » FM: Vāja ekonomikas attīstība ES un izejvielu cenu samazinājums noteica būtisku preču eksporta samazinājumu šā gada augustā

FM: Vāja ekonomikas attīstība ES un izejvielu cenu samazinājums noteica būtisku preču eksporta samazinājumu šā gada augustā

Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šā gada augustā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 1467 miljonus eiro, kas bija par 24,5% mazāk salīdzinājumā ar pērnā gada augustu. Tas ir piektais mēnesis pēc kārtas ar eksporta vērtības samazinājumu. Jāatzīmē, ka augustā salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem eksporta kritums pastiprinājies, kas kopumā norāda uz negatīvām eksporta attīstības perspektīvām. Kopumā šā gada pirmajos astoņos mēnešos preču eksporta vērtība samazinājās par 8,2%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Sagaidāms, ka eksporta kritums tuvu 20% turpināsies arī nākamajos mēnešos.

Jānorāda, ka preču eksporta vērtība samazinās no ļoti augsta līmeņa, kurš bija sasniegts pērn, kad, pateicoties izejvielu cenu kāpumam un reeksporta pieaugumam, preču eksports palielinājās gandrīz par 40%. Tādējādi augstas bāzes efekts ierobežo eksporta attīstību. Tomēr eksportu ietekmē arī citi faktori. Pirmkārt, izejvielu cenu samazinājums, it īpaši energoresursiem un koksnei, kas veido piekto daļu no kopējās preču eksporta vērtības, tādējādi negatīvi ietekmējot Latvijas eksportu. Otrkārt, vārgā ekonomikas izaugsme Eiropas Savienībā (ES), kas ir lielākais eksporta tirgus Latvijas precēm, mazina ārējo pieprasījumu kopumā.

Vērtējot ES dalībvalstu uzņēmēju un patērētāju ekonomisko sentimentu, jāsecina, ka tas turpina pasliktināties. Šā gada septembrī ekonomikas sentiments ES atkal pasliktinājās tādā Latvijas preču eksportam nozīmīgā nozarē kā būvniecība. Šī nozare tieši ietekmē Latvijas kokrūpniecības, metālapstrādes, kā arī būvniecības materiālu eksportu. Papildus tam kopējo preču eksportu negatīvi ietekmē graudaugu eksporta samazinājums, kas iepriekšējos gados veidoja būtisku sastāvdaļu kopējā preču eksportā. Ņemot vērā sausumu šā gada sākumā, kā arī stipro vētru vasaras beigās, graudaugu raža šogad varētu būt vāja, līdz ar to graudaugu eksports 2023. gadā visticamāk būs zems. To apliecina arī aktuālākie dati. Šā gada septembrī graudaugu eksports veidoja vien 11 miljonus eiro, kas bija septiņas reizes mazāk nekā pērnā gada septembrī. Tracionāli graudaugu eksporta lielākie apjomi tiek sasniegti rudens mēnešos, tomēr dati norāda, ka arī rudens mēnešos graudaugu eksports būs zems.

Šā gada septembrī preču eksports samazinājies visās preču grupās, izņemot ķīmiskās rūpniecības ražojumus un tekstilizstrādājumus. Lielākais eksporta kritums bija fiksēts minerālproduktu grupā, eksporta vērtībai samazinoties par 68% jeb 216 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. To ietekmēja gāzes un naftas produktu reeksporta samazinājums attiecīgi par 87% un 52%, kā arī elektroenerģijas eksporta samazinājums uz ES dalībvalstīm par 77%. Minerālproduktu eksporta samazinājums izskaidro gandrīz pusi no kopējā preču eksporta samazinājuma augustā. Jāatzīmē, ka importa pusē minerālproduktu importa samazinājums attiecīgajā laikā periodā bija vēl lielāks.

Būtisks eksporta kritums bija fiksēts arī lauksaimniecības un pārtikas precēm, kopumā par 28,1% jeb 118 miljoniem eiro. Šo preču grupu negatīvi ietekmēja graudaugu, eļļu, piena produktu eksporta kritums.

Koksnes un koka izstrādājumu eksports samazinājies par 27,1% jeb 79 miljoniem eiro gada izteiksmē. Negatīvi vērtējams, ka šīs grupas eksporta kritums ir visaptverošs un fiksēts uz visiem lielākajiem noieta tirgiem.

Atslēgas vārdi:

Komentēt


© 2016 Eksports.lv · RSS · Designed by Theme Junkie · Powered by WordPress